| Atbilžu arhīvs | № 56116, Bioloģija, 8 klase Tests - Zīdītāju daudzveidība Latvijā (15.jaut.) | | |
| |
cittrons | Te būs: 1. Kura klase ir visaugstāk attīstītā? (zīdītāji) 2.Viena no Latvijā faunas kārtas -? (sikspārņi) 3.Ko iegūst no zīdītājiem? (kažokādu) 4.Kas ir sīki, vidēji lieli dzīvnieki? (kukaiņēdāji) 5.Kad vairums kukaiņēdāju ir aktīvi? (naktī) 6. Kura zīdītāju suga ir pielāgojusies aktīvai lidošanai?(sikspārņi) 7.Kas sikspārņiem veido spārnu virsmu? (lidplēve) 8.Kurā kontinentā sikspārņu nav? (antarktīdā) 9.Kura zīdītāju kārta ir atšķirīga pēc izmēra un dzīvesveida? (plēsēji) 10.Kas ir kaķis?(plēsējs) 11.Kur galvenokārt dzīvo plēsēji?(mežos) 12.Kura ir bagātāka zīdītāju suga? (grauzēji) | | |
| |
Beta. :) | 1.Kuri ir visaugstāk attīstītie mugurkaulnieki? (zīdītāji) 2.Cik sugas zīdītāju sastopami Latvijā? (63 sugas) 3.Cik zīdītāju kārtas pārstāvētas Latvijas faunā? (8 kārtas (kukaiņēdāji, sikspārņi, zaķveidīgie, grauzēji, vaļveidīgie, airkāji, plēsēji un pārnadži))
Turpinājums failā. | |
| | № 56430, Bioloģija, 8 klase Apraksts par viena Latvijas putna ārējo uzbūvi. | | |
| |
viktorija | Putni ir mugurkaulnieku klases pārstāvji. Ārējā uzbūve. Putnu ķermenis sastāv no relatīvi mazas galvas, gara, kustīga kakla, ovāla vidukļa un ekstremitātēm. Pie galvas atrodas knābis. Augšknābī ir nāsis. Galvas sānos ir prāvas acis. Acīm ir mirkšķināmā plēve. Spalvās paslēptas dzirdes atveres. Visu ķermeni klāj spalvas – kontūrspalvas, dūnspalvas, lidspalvas, stūresspalvas. Iekšējā uzbūve. Gremošanas sistēma putniem sastāv no mutes dobuma, rīkles, barības vada, zarnām, aknām un citiem orgāniem. Putni ļoti ātri sagremo savu barību. | | |
| |
Laura | Baloža ārējā uzbūve. Baloža ķermenis sastāv no relatīvi mazas galvas, kustīga kakla, ovāla vidukļa un ekstremitātēm (rokas,kājas) . Pie galvas atrodas knābis. Augšknābī ir nāsis. Galvas sānos ir acis. Acīm ir mirkšķināmā plēve. Spalvās paslēptas dzirdes atveres. Visu ķermeni klāj spalvas – kontūrspalvas, dūnspalvas, lidspalvas, stūresspalvas. | |
| № 56598, Bioloģija, 8 klase Uzdevums par putna knābju un kāju formu atbilstību barības ieguvei un dzīves videi. | | |
| |
MazāMinka | *Raksturo putnu pielāgotību to dzīves videi un dzīvesveidam, vietu ekosistēmu barošanās tīklā. *Pēc knābju un kāju formas nosaka putna barošanās veidu un dzīves vidi. &Vērojot purvu un to malās esošo pļavu un mežu putnus, var vērot un pētīt putnu spēju piemēroties dzīvei dažādos apstākļos. Dažādi putnu knābji, kājas parāda, kā putni piemērojas dzīvošanai un barības ieguvei dažādās dzīvotnēs – pie ūdens, kokos, laukmalās, parāda, kā tie var baroties ar ļoti atšķirīgu barību | |
| № 57037, Bioloģija, 8 klase Savs uzdevums par Latvijas rāpuļu daudzveidību. | | |
| |
Lachuks | Izveido domu karti (vai kaut kādu shēmu) par rāpuļiem, izmantojot vārdus: Mugurkaulnieki, sauszeme, vardes, biocenoze, hordaiņi.
Atbilde (tā būs ta kā mana domu karte, bet tu vari izveidot kādu gribu, ja tev vajag arī atbildi!):
Turpinājums failā. | |
| № 57311, Bioloģija, 8 klase Interesanti fakti par posmkājiem (var arī par kādu konkrētu). | | |
| |
PaCTaMaH | 1. Zirnekļis var dzīvot līdz 30 gadiem. 2. Ja pēkšņi kodola sprādziens notiek, vieni no pārdzīvojušam radībam būtu zirnekļi, jo to apvalks ir tik stabila, ka tā var izturēt pat spradzienu. 3.Ja jūs sāksiet spēlēt vijoli, zirnekļi rāpos ara no savam alam. | | |
| |
ivuks=) | Tas ir sugām visbagātākais un izplatītākais dzīvnieku tips. Posmkāji ir izplatīti praktiski pa visu zemeslodi un tiem ir liela bioloģiska un ekoloģiska nozīme. Uz Zemes ir vairāk kā 1 000 000 kukaiņu sugu Un, beidzot, vēžveidīgie apdzīvo praktiski visus pasaules okeāna platuma grādus un dziļumus. | | |
| |
wineta-s | Interesanti fakti par posmkājiem 1. Daudzi posmkāji pārnes infekciju slimību ierosinātājus: izsitumu tīfa un atguļas tīfa (utis), zarnu infekciju (mušas), malārijas (odi), mēra (blusas), ērču encefalīta un riketsiožu ierosinātājus (ērces); citi traucē cilvēka mieru, miegu un izraisa ādas niezi (blaktis), bojā pārtikas produktus (prusaki, skudras, mušas) vai arī apģērbu (kodes).
Turpinājums failā. | | |
| |
Lachuks | *Skorpions var nonāvēt ar vienu vienīgu dzēlienu. *Tipā zināmas ~1,5 miljoni sugu. *Vidēji, cilvēki no zirnekļiem baidās vairāk, kā no nāves. *Vissīkākais līdz šim pazīstamais zirneklis ir Patu digua. Šīs sugas pieaugušie tēviņi ir tikai 0,37mm gari-aptuveni tik lieli kā punkts šī teikuma beigās. *Lielākajai daļai sienāžu un circeņu ausis atrodas uz priekškājām. *Kāpuri spēj izdzīvot 3 dienas, būdami iesaldēti -160 grādos pēc celsija. *Moskīti ir nogalinājuši vairāk cilvēku, nekā visi cilvēces kari kopā ņemti. *Indiāņu mēness tauriņš izdala feromonus, kuru smaržu mātītes saož 6 jūdzes tālu | | |
| |
alfreda | Posmkāju tips salīdzinājumā ar citiem dzīvnieku tipiem sugu skaita ziņā ir visdaudzveidīgākais. Tipā zināmas ~1,5 miljoni sugu, bet Latvijā konstatētas > 12 000 sugu (varētu būt vismaz 17 000 sugu).
Turpinājums failā. | |
| | № 58453, Bioloģija, 8 klase lūdzu palīdziet ar 3.,5.,6 uzd. Paldies jau iepriekš. :) | | |
| |
žirka | 3.a. 1)Atrodas uz zāles 2)Parazitē iekšā organismā 3.b. Vērša lenteņa attistībā. Govs.
Turpinājums failā. | |
| № 58454, Bioloģija, 8 klase te ir arī 2.variants. lūdzu palīdziet ar 3.,5.,6. uzdevumu. paldies :) | | |
| |
žirka | 3.a Cērmei nav starporganisma Lenteņi spēj dalīties 3.b. Cērmei. Jo tas atrodas uz zemes un ja ņemoties pa dārzu nenomazgā rokas var iegūt cērmes 3.c. Ēdiet tikai labi ceptu gaļu, izvēlieties gaļu no zināmiem,pārbaudītiem pardevējiem.
Turpinājums failā. | | |
| |
kendy | 5uzd notekūdeņi un ķīmiskais piesārņojums notekūdeņi nelabveligi ietekme perrlgliemenu attistibu ,tas rada nelabveligu vidi ,kā arī ķīmiskais piesarņojums ,cilvēkiem vairāk vaidzetu sniegt informāciju par to cik svarīgas dabai ir perlgliemenes un tadeļ aicināt šo skaistumu saglabat un veikt kampaņas pret piesarņošasnu neapzinīgu cilvēku centieni meklēt pērles – pērļgliemeņu iznīcināšana
Turpinājums failā. | |
| № 60819, Bioloģija, 8 klase Dzeloņvaigu jeb Amerikas vēzis Latvijā masveidā konstatēts piesārņotajā Lielupes baseinā, kur mūsu vietējie vēži nespēj dzīvot. Šis vēzis tiek uzskatīts par slimības – vēžu mēra – potenciālo pārnēsātāju. Daži vēžu speciālisti apgalvo, ka šī gastronomiski vērtīgā un pret nelabvēlīgiem apstākļiem izturīgā vēžu suga ir pilnībā piemērota audzēšanai dīķsaimniecībās. a) Nosauc un izskaidro vietējo vēžu sugu skaitliskās samazināšanās iespējamo cēloni! b) Iesaki paņēmienu, kuru varētu izmantot, lai ierobežotu dzeloņvaigu vēža izplatību dabiskajās ūdenstilpēs, bet ļautu ar to papildināt pārtikas produktu klāstu! | | |
| |
Lachuks | a) Ūdeņu piesārņojuma samazināšanās. b) Attīrīt piesārņoto baseinu (Lielupes baseinu) | | |
| |
paliidziiba01 | lūdzu :) | | |
| |
Pūslis bobs | Uzdevums failā. | |
| № 61557, Bioloģija, 8 klase Slieki. Palidziet ludzu. | | |
| |
kaaste | A)Zinātnieki pētījuma rezultātā secināja,ka visvairāk sliekas uzturas dabiskos apstākļos,tas nozīmē ,ka viņas ļoti labi jūt piesārņojumu un ķimikālijas viņas atbaida. B)Noraktā augsnes virskārtā vairs nav barības vielas,tapēc sliekas tur neuzturas. C)Herbicīti un ķimikālijas satur augstu slāpekļa līmeni un tas atvaira sliekas.
| | |
| |
paliidziiba01 | Lūdzu, izanalizēju uzdevumus par sliekām :) Ja nav grūti, nospied paldies :) | |
| | № 61560, Bioloģija, 8 klase Palidziet, ludzu. | | |
| |
paliidziiba01 | cwntos izanalizēt pēc iespējas sīkāk par tehnikas ietekmi uz sliekām
a) Manuprāt, zinātnieki mēģināja pierādīt kā dažādu veidu lauku apstrāde ietekmē sliekas. Līdz ar to cenšoties vērst cilvēku uzmanību uz to, lai neiznīdē sliekas, jo tās ir dabīgās zemes irdinātājas. b) Dabiskā pļavā sliekām ir bagātīga augsne, viņas var attīstīties un vairoties. Iekultivējot pļavas, slieku skaits sākotnēji var pieaugt, jo augsnē tie iestrādāts liels daudzums augu masas, ko sliekas izmanto kā iztikas avotu. c) Augsnes apstrāde ar tehniku negatīvi ietekmē slieku populāciju. Piemēram, aršana izmaina augsnes ūdens saturu, temperatūru un daudz ko citu, kas izjauc slieku dabīgo vidi. Galvenie slieku skaita samazināšanās cēloņi ar tehniku apstrādātā augsnē ir slieku mehāniska traumēšana un augsnes organisko vielu samazināšanās. Apstrādājot augsni ar traktoru, samazinās organisko vielu daudzums un tiek izjauktas slieku ejas. Ir slieku sugas, kas pēc aršanas nonāk augsnes virspusē un kļūst par barību citiem dzīvniekiem, piemēram, vabolēm, vārnām, kaijām un citiem.
Turpinājums failā. | |
|
|