Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Atbilžu arhīvs № 69101, Fizika, 12 klase Gaisma krīt perpendikulāri galda virsmai, radot vienmērīgu galda virsmas apgaismojumu 100 lx. Gaismas plūsma ir 300 lm. Cik liels ir galda virsmas laukums? Geimeris Geimeris 1/1 № 69121, Fizika, 12 klase Ludzu loti vajag sodien. 1/1 Lachuks 2. uzdevums (7 punkti) Par kodolsintēzes reaktoru var uzskatīt arī Sauli un citas zvaigznes. Kodolsintēzes reakciju var realizēt arī uz Zemes. Piemēram, Lielbritānijā kopš 1997. gada darbojas kodolsintēzes reaktors JET (Joint European Torus). Sasniedzot 1・108 0C temperatūru, ir iespējams panākt reakciju starp ūdeņraža izotopiem 21 H un 31 H, kuru kodoli saplūst kopā. Rodas α daļiņa ( 4 2 He kodolam) un neitrons ar lielu enerģiju, kuru var izmantot tvaika sakarsēšanai. Savukārt tvaiku var izmantot tvaika turbīnas darbināšanai. Tvaika turbīna darbina elektroģeneratoru. No ūdens var iegūt (aptuveni 35 g no 1 m3). Dabā nav atrodams 3 1H, bet to var iegūt tādā pašā kodolsintēzes reaktorā, ja 6 3 Li kodolā ietriecas neitrons. (No laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Fiziķi Sauli būvēs uz Zemes. 2004.gada 3. jūnijs.) a) Uzraksti kodolreakciju! Turpinājums failā. 1/1 № 69154, Fizika, 12 klase Astronomija • Izvēlēties vienu no planētām un atrodi/uzraksti 10 faktus, kurus uzskati par svarīgākiem. norádi video un ieraksti adresi/saistībā ar astronomijas jautājumiem/,kuru izmantoji darbam. paliidziiba01 Ir arī ar video. Izvēlējos Zemi 1/1 Lachuks Failā 1/1 Pūckūciņš 10 fakti par Jupiteru 1) Jupiteram ir vismaz 67 dabiskie pavadoņi. Pirmos četrus Jupitera pavadoņus atklāja jau 1610. gadā Galileo Galilejs. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap Saturnu, tikai mazāku. 2) Jupiters ir Saules sistēmas lielākā planēta – tā diametrs ir 11 reizes lielāks nekā Zemei un tā tilpumā varētu ievietot 1300 zemeslodes. Turpinājums failā. 1/1  № 69159, Fizika, 12 klase KD Maiņstrāvas raksturlielumi. 1/1 Lachuks KD Maiņstrāvas raksturlielumi. Spriegums uz maiņstrāvas  avota spailēm mainās tā, kā parādīts grafikā. Turpinājums failā. 1/1 Geimeris Geimeris 1/1 Pūckūciņš failá 1/1 № 69163, Fizika, 11 klase Ieskaite Strāvas darbs, jauda ,enerģija 1.uzdevums ( 3p) Sildelements pieslēgts 127 V spriegumam. Plūstot strāvai , 5 minūšu laikā izdalās 500 J liels siltuma daudzums. Cik liela ir sildelementa pretestība? 2.uzdevums (3p) Divas kvēlspuldzes , kuru kvēldiega pretestība ir 80 Ω un 120 Ω , savienotas virknē. Virknes slēgumā plūst 2 A stipra strāva. Cik liela jauda izdalās katrā spuldzē ? 3.uzdevums(4 p) Elektriskais sildītājs 40 minūtēs patērē 0,3 kWh elektroenerģijas. Cik lielam spriegumam pieslēgts sildītājs, ja tajā plūst 2 A stipra strāva? Geimeris Geimeris 1/1 № 69165, Fizika, 11 klase 4.uzdevums (6 p) Elektriskā sildītāja pretestība ir 40 Ω, lietderības koeficients 75 % .Cik daudz ūdens ,kura sākuma temperatūra 100 C, var uzvārīt 15 minūšu laikā , izmantojot šo sildītāju, ja strāvas stiprums tajā ir 2 A? Ūdens īpatnējā siltumietilpība 4200 J/kg 0C Geimeris Geimeris 1/1  № 69166, Fizika, 12 klase NPD. Maiņstrāva. 1/1 Lachuks Failā 1/1 Geimeris NPD. Maiņstrāva. a)    Pie maiņstrāvas avota virknē ar ampērmetru ir pieslēgta spuldzīte, kuras pretestība 10 Ω. Uzzīmē slēguma shēmu (ielādē kā attēlu!) un aprēķini, cik stipru strāvu rāda ampērmetrs. Nepieciešamo lielumu noteikšanai izmanto doto grafiku! Turpinājums failā. 1/1  № 69167, Fizika, 12 klase Skolēnam eksperimentāli jānosaka difrakcijas režģa konstante. Viņš var izmantot kvēlspuldzi, halogēnspuldzi, dienasgaismas luminiscento spuldzi. Kādas spuldze viņam jāizmanto eksperimentā? Pamato savu atbildi! paliidziiba01 Manuprāt, kvēlspuldze, jo tā ir baltās gaismas avots, kas ir nepieciešams, lai varētu noteikt difrakcijas režģa konstanti  № 69203, Fizika, 12 klase palidziet 1/1 Pūckūciņš 1. Kā var aizturēt gamma starojumu? Gamma starojumu ierobežo svins (siena, plāksne, ekrāns), kā arī citi biezi šķēršļi. 2. Ko sauc par pussabrukšanas periodu? Kā to nosaka? Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes. Jo mazāks ir izotopa pussabrukšanas periods, jo tas ir radioaktīvāks. Pussabrukšanas periods T½ ir saistīts ar vidējo dzīves laiku τ un sabrukšanas konstanti λ saskaņā ar radioaktīvās sabrukšanas likumu. 3. Kāds ir radioaktīvās sabrukšanas likums? Turpinājums failā. 1/1 № 69254, Fizika, 12 klase 6.uzdevums un 7.uzdevums.Paldies par palidzibu! 1/1 paliidziiba01 12. klase Pārbaudes darbs „GAISMAS VIĻŅU ĪPAŠĪBAS” 3. variants 6. Uzdevums (5 punkti) Kādas gaismas viļņu īpašību izpausmes ir redzamas fotogrāfijās? Atbildes raksti tabulā! Turpinājums failā. 1/1   218/243   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv