Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Atbilžu arhīvs № 30506, Fizika, 9 klase Uzd: Cik lielā augstumā jāpaceļ āmurs, kura masa 5 kg, lai tā potenciālā enerģija palielinātos par 49 J? snow m = 5kg Ep=49J g = 10m/s² h=? h =Ep÷g÷m=49÷10÷5=0,98m valdzus 5*10*h=49 h=49/50=0,98m richnlv tatad potenciaalaa energija ir w=mgh h=(saakuma augstums+muusu mekleetaisjeb delta h) taatad delta w = m*g*(delta h) delta h=w/(m*g) g=9,8 m/s² h=49/(9,8*5)=1m taatad pareizaa atbilde ir amurs jaapacel pa 1 m augstaak. kazook Ep=mgh h=Ep/mg=49/(5*9.8)=49/49=1m № 30515, Fizika, 8 klase Ludzu palidziet uzrakstit referatu par kurinama krajumiem L atvija un to ekologiskajam problemam. Echo Mežs un koks ir viena no lielākajām Latvijas bagātībām. Bet cik daudz un prasmīgi mākam to izmantot? Lai noskaidroto atbildi uz šo jautājumu un uzzinātu vēl daudz ko citu, uz sarunu aicinājām Andreju Domkinu, kurš ir koksnes ražotāju un eksportētāju asociācijas prezidents un tagad arī jaundibinātā Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors. Ar ko tad nodarbosies šāds institūts un kam tas ir vajadzīgs. - Institūtā, kas nodrošināts ar vismodernākajām koksnes produktu atbilstības un testēšanas laboratorijām un tehnoloģijām, notiks gan studentu, gan nozares speciālistu sagatavošana, kā arī tiks veikti zinātniskie pētījumi. Institūtā ir laboratorija, kas pēta koksnes īpašības, izmantojot mikroskopu; šķeldas analizators – kāda frakcija, piemaisījumi, mitrums; hidrotermiskās apstrādes laboratorija pēta koksnes reakciju pēc piesūcināšanas ar dažādām vielām, karsēšanas un saldēšanas. Ir līmēto materiālu laboratorija – kur darbojās, tā saucamais koka eirodibens (vidējam Eiropas iedzīvotāja svaram un izmēram atbilstošs koka dibens), ar kuru tūkstošiem reižu sitot pa krēsla virsmu tiek pārbaudīta tā izturība. Tāpat tiek pārbaudīta arī dīvānu izturība. Darbojās ugunsizturības pārbaudes laboratorija, kas sniegs vērtīgas atziņas projektētājiem un būvniekiem, salīdzinot koka konstrukcijas, no izturības un ugunsbīstamības viedokļa ar dzelzs vai betona konstrukcijām Institūts izsniegs laboratorijas ekspertīžu slēdzienu, par kāda materiāla vai izstrādājuma atbilstību konkrētai prasībai. Piemēram, ja kāds plānos pasūtīt daudz mēbeļu, tad varēs laboratorijā pasūtīt izturības pārbaudes veikšanu. Attieksme pret koksnes izmantošanu Attieksme pret koksni un koksnes pielietojumu sabiedrībā ir pozitīva, taču vienkāršota – piemēram, daudziem koka māja asociējas ar guļbūvi, un viņiem nav priekšstata par to, ka koksne ir moderns būvniecības materiāls un to var izmantot daudz vairāk. Pasaulē ir daudz koksnes produktu, dažos no tiem pat ražo Latvijā ražo, bet mēs tos nezinām un neizmantojam. Piemēram, ceļazīmes no mitrumizturīga saplākšņa, kurš ir attiecīgi apstrādāts un formas izturīgs, ko Latvijā ražo Somijai. Saplāksnis ir ekoloģiski tīrs materiāls un tā izgatavošanai patērēts krietni mazāk enerģijas un atjaunojams resurss. Tā ražošanai nav jātērē sūri nopelnītā valūta, ko nevar teikt par ievestajām alumīnija un skārda zīmēm, kuras maksā bargu naudu un kuru izgatavošanai ir iztērēti gan dabas, gan enerģētiskie resursi. Pieredzi saplākšņa izmantošanai zīmēm Latvijā izmanto valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmums, kurš no tā izgatavo savas informatīvās zīmes izvietošanai mežā. Koksne ir viens no nedaudzajiem atjaunojamiem dabas resursiem - Nevienam nav noslēpums, ka planētās fosilā kurināmā krājumi ir ierobežoti un tie ātri izsīkst. Ogles, nafta, dabas gāze – tas viss reiz izbeigsies. Planētai bija nepieciešams pusmiljons gadu, lai uzkrātu to fosilā kurināmā daudzumu, ko mūsdienu cilvēce izmanto vien gada laikā. Tāpēc nepieciešams arvien vairāk pievērsties atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Pie atjaunojamiem energoresursiem pieder hidroenerģija, ģeotermālā, vēja, saules un biomasas (koksnes) enerģija. Izvērtējot visus apstākļus Latvijai perspektīva ir tieši koksnes izmantošanā enerģijas ieguvei. Tam ir visi priekšnosacījumi, vien jāprot sabalansēt koku izciršanu ar jaunu mežu stādīšanu, kā arī jānodrošina iegūtās enerģijas maksimāli lietderīga izmantošana. Kā mēs izmantojam koksni? - Pasaulē koksnes ieguve gadā ir apmēram 3350 miljonu m3. Apmēram puse no globālās mežu izmantošanas tiek tieši novirzīta enerģijas ieguvei: tiek lēsts, ka kurināmajam tiek izmantots apmēram 1675 miljonu m3 gadā. Otru pusi izmanto papīra un plātņu ražošanai, celtniecībā un dzīves vides ierīkošanā. Abas šīs puses ir būtiski faktori, kas ietekmē globālās klimata izmaiņas. It īpaši koksne, kas tiek izmantota celtniecībā, palīdz palēnināt klimata pārmaiņu ātrumu, jo koku absorbētais CO2 tajā saglabājas visu tā kalpošanas laiku. Izmantojot nevis neatjaunojamos kurināmos, bet gan bioenerģiju, iespējams pozitīvi ietekmēt enerģijas rezerves un izmešus. Mēbeļu ražošana - Mēbeļu ražošanā koksne gan nav galvenais materiāls – tāpat daudz tiek izmantots metāls, plastmasa u.c. izejvielas. Savukārt no pārstrādātās koksnes viedokļa – lielākais tās vairums tiek izmantots mēbelēs. Eiropā mēbeļu ražošanā visvairāk izmanto kokskaidu plātnes, lai gan, protams, viskvalitatīvākās un arī cilvēkam veselīgākās mēbeles ir no masīvkoka. Enerģijas ražošanā koksnei saglabāsies ļoti būtiska loma - Lielāko daļu no pasaulē iegūtās koksnes izmanto enerģijas iegūšanai. Latvijā tradicionāli ir saglabājusies koksnes izmantošana kā siltuma enerģijas avots, bet maz ir ienākuši jauni koksnes kurināmā veidi. Papētot attīstību šajās jomā citās pasaules valstīs, piemēram, Somijā 15 gadus atpakaļ 80 % no somu mājām kurināja ar koksni, pašreiz to ir tikai 20%, bet šis skaitlis sāk atkal augt. Ne vairs koksnes izmantošanai apkurei tradicionālā izpratnē (malka), bet jau vairāk orientējoties uz jaunākiem koksnes produktiem, piemēram, koksnes granulām, kuru izmantošana īpaši pieaug. Pēc daudzām prognozēm tas ir nākotnes kurināmais. Daudzi vēl kurina ar malku vai vienkāršas konstrukcijas šķeldas katliem, bet šīs tehnoloģijas lēnām zaudēs konkurenci un nāks jaunas. Veicinošie faktori koksnes izmantošanai enerģētikā - Ir daudz pozitīvu faktoru, kas runā par labu koksnes izmantošanai apkurē. Jau minēju, ka koksne ir ne tikai atjaunojam, bet arī vietējais energoresurss un tā piegādi neskar politiskie riski. Koksne ir plaši pieejama un izmantojama reģionālā līmenī, turklāt par konkurētspējīgu cenu. Pie pozitīvajām īpašībām, jāmin arī koksnes draudzīgums videi, kuru papildinot tālāk var gūt papildus ienākumus no emisijas tirdzniecības. Būvēt ar koku - Viens no svarīgākajiem koksnes izmantošanas veids ir masīvā un zāģmateriālos, kuru izmantošanas apjoms nemainās, kaut gan rodas daudz jaunu materiālu. Nelielajā apjoma būvniecība, kas Latvijā tuvākajā laikā varētu strauji pieaugt, noteikti vajadzētu vairāk izmantot koksni. Kaut gan lielu ļaunumu sev nodara paši koksnes produktu ražotāji, ielaižot tirgū zemas kvalitātes produktus. Patērētājs vienreiz iegādājoties neatbilstošas kvalitātes produktu, otrreiz to vairs neņems, kaut gan problēma nav koksnē kā materiālā, bet gan tās nepareizā apstrādē, tehnoloģijas izvēlē u.c. faktoros. Tāpēc ir svarīgi propagandēt pareizas tehnoloģijas, materiālus. Viena no koksnes īpašībām – tā deg - Koksne ir degošs materiāls un nevajag nevienu pārliecināt, ka tā tas nav. Svarīgi ir apliecināt, ka ar koksni var veidot ugunsizturīgas konstrukcijas, kaut gan tas nav viegli - īpaši arhitektus. Koksnes priekšrocība - karstumā tā pārogļojas un šī ogles veidošanās ir konstanta – apmēram 0,7 mm minūtē jeb viena colla stundā. Tāpēc, lielās siju konstrukcijas, kuras izmantotas lielu haļļu būvniecībā, pēc pieredzes var degt stundu un ilgāk, un nesagrūt un pēc tam tās vēl ir atjaunojamas. Turpretim metāla halle atklātā ugunī un augstā temperatūrā sakusīs un sagrūs daudz īsākā laikā. Turklāt, bīstamākais ir, ka ārkārtas situācijā metāla vai dzelzsbetonas konstrukcijai sagrūšanas brīdi ir neiespējami prognozēt un ēka sagrūst momentā – kā dvīņu torņi Nujorkā vai peldbaseins Maskavā. Ar koka konstrukcijām tā nenotiek. Žēl, ka būvnieki aiz šīs degamības, kuras ilgumu tomēr var aprēķināt un paredzēt, neredz daudzas citas labās koksnes īpašības. Somijā redzējām koksnes izmantošanu kā antipirēna materiālu. Milzīgās koka sijas konstrukcijas ir sastiprinātas ar metāla stiprinājumiem un aprēķinot šo konstrukciju ugunsizturību – vājā vieta ir šie metāla stiprinājumi, jo uzkarstot atklātā ugunī pēc neilga laika tie zaudē stiprību. Tāpēc somi izdomāja koku izmantot kā aizsargmateriālu, izveidojot bīdes šiem stiprinājumiem. Koka logs vai plastmasas logs? - Kādā izstādē Vācijā redzēju demonstrējumu - kas notiek ar degli dedzinot koka un plastmasas logu. Koka logs apogļojās un dega, bet līdz ko degli atvirzīja - tas nodzisa. Savukārt, plastmasas – īsā brīdī tinās melnos dūmos un sakusa, palika daži dzelzīši. Bija uzskatāmi redzams, kas tādos ekstremālos apstākļos notiek ar vienu un otru. Koka logs parādīja savu izturību un nekaitīgumu, ko nevarēja teikt par plastmasas. Koka logs ir dzīves un vides kvalitāte. Orientējot sabiedrību uz kvalitatīvām lietām, mēs varam panākt koksnes plašāku pielietojumu. Jo koksne ir estētisks un funkcionāli augstvērtīgs materiāls, un daudzos veidos arī ekonomiski izdevīgāks. Par valsts atbalstu koksnes produktu popularizēšanā - Gan Skandināvijā, gan Eiropā ir noteiktas enerģētikas direktīvas un iedzīvotāji, kas vēlas pāriet uz ekoloģisku apkures veidu, t.sk. koksnes produktiem, savās ēkās, saņem finansiālu atbalstu no valsts. Internetā var pat atrast šīs kalkulācijas – cik kas maksā pārejot no cita kurināmā veida uz koksni. Un valsts finansējums šajā kalkulācijā ir apmēram viena ceturtā daļa. Tiek paredzēti arī nodokļu atvieglojumi. Vai Latvijā varētu ieviest šādas enerģētikas direktīvas? - Pašreiz mums šis valsts atbalsts ir ačgārnā veidā – pagājušo vasaru tām pašvaldībām, kuras kurināja ar akmeņoglēm bija lielāki nodokļi par sēru izmešiem, tāpēc tām no budžeta bija speciālas subsīdijas, tā vietā, lai atbalstītu tos, kuri kurina ar ekoloģiskāku kurināmo. Domāju, ka enerģētikas direktīvu ieviešana ir laika jautājums, jo daba jau liek manīt, ka mēs tai darām pāri. Koksni izmantojam par maz? - Koksni izmantojam par maz un bieži vien arī nepareizi. Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kas koku būvniecībā un interjeros izmanto maz. Cilvēks pārāk daudz ikdienā saskaras ar dažādām sintētiskām un ķīmiskām vielām un materiāliem. Tāpēc acīmredzot vēl būs vajadzīgs laiks, līdz cilvēki sapratīs, ka koksne ir vietējās izcelsmes, atjaunojams, ekoloģiski tīrs, videi un cilvēkam draudzīgs materiāls. No koka būvētās ēkas ir mājīgas un siltas, drošas cilvēka veselībai, tām ir pavisam cita aura, nekā no betona četrstūriem būvētām. № 30520, Fizika, 10 klase Растянутая пружина,сокращаясь,увлекает за собой тело массой 50 кг по горизонтальной плоскости без трения. В момент,когда деформация пружины равна нулю,скорость тела равна 5 м/c. На сколько была растянута пружина,если ее жесткость равна 10 000 Н/м? richnlv f=k*x f=m*a abi speeki ir vienaadi liidz ar to k*x=m*a taatad x=m*a/k taatad x=50*5/10000=0,025m ps buutu labi ja raxtiitu uzd nosaciijumu arii latvieshu valodaa jo shaadi var gadiities ka esmu pielaavis kludu lasot uzd nosaciijumus.... № 30529, Fizika, 12 klase Solenoīda tinums uztīts no vara vada. Ja solenoīdam pieliek spriegumu U=100V, tad solenoīda iekšienē rodas magnētiskais lauks, kura indukcija B=0,01T. Strāvas blīvums vara vadā j=10A/mm^2. Aprēķināt vara vada masu, garumu un elektronu virzītās kustības jeb dreifa vidējo ātrumu, ja varā brīvo elektronu koncentrācija ir vienāda ar atomu koncentrāciju. Vara blīvums ro=8600kg/m^3 īpatnējā elektriskā pretestība =1,7*10^-8omi*m atommasa M=63,5g/mol. Avogadro skaitlis Na=6*10^23mol^-1 norm uzdevums...... richnlv heh btw sitas ir kautkaada gada olimpiaades uzdevums fizikaa :) kad trenneejos olimpiādei tad risināju :) taatad iekopeeshu atbildes failaa :) 1/1 № 30594, Fizika, 12 klase Chau :) Man vajag referātu fizikā! Tēma - OPTIKA! Varbūt kāds jau kādreiz iz rakstījis? Palīdziet lūdzu! 3аюк* Optika (grieķu: optikos - redze) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu. Tā aplūko galvenās parādības, kuras saistītas ar gaismas izstarošanu, izplatīšanos un pārvēršanos citos matērijas un kustības veidos. Optikas attīstības sākumā tā pētīja tikai to starojuma daļu, kas, nonākot acī, izraisa redzes sajūtu. Šo starojumu sauc par redzamo gaismu. Mūsdienās optikas pētāmo parādību lauks ir stipri paplašinājies un tā bez redzamās gaismas aplūko arī neredzamo starojumu: infrasarkanos starus, ultravioletos starus un rentgenstarus. Bieži vien visu šo starojumu kopumu sauc par gaismu. Turpinājums -> http://lv.wikipedia.org/wiki/Optika № 30608, Fizika, 12 klase Zem kāda leņķa ir redzams otrās kārtības spektrs pie difrakciju restes apgaismojuma ar 656 nm viļņa svetoms garumu? Difrakciju restes periods ir vienāds 5*10 ( -3 pakāpē) mm. Под каким углом виден спектр второго порядка при освещении дифракционной решетки светомс длиной волны 656 нм? Период дифракционной решетки равен 5*10 (в -3 степени) мм. richnlv nu es tak raxtiiju... dsin fi=k*lambda lambda vilna garums 656 *10^-9 m d difrakcijas rezga solis 5*10^-6m k maximums nr 1,2,3,4,5 utt sin fi =2*656*10^-9/5*10^-6=0,2624 fi=15,21 № 30610, Fizika, 12 klase Почему на улицах при большой влажности воздуха вокруг ламп образуются ореолы? Когда образуются цветные круги, если смотреть на Солнце или Луну? Kāpēc ārā pie liela gaisa mitruma ap lampām izveidojas oreoli? Kad izveidojas krāsu aprindas, ja skatīties uz Sauli vai Mēnesu? richnlv un atkal atbilde ir taada pati tapeec ka gaisma tiek sadaliita spektrā. otrajam ir taa ka gaisma netiek pilniigi sadaliita vai arii netiek sadaliita bet nobiidiita kaa tajaa uzdevumaa ar stiklu liidz ar to rodaas taads visuals efekts ka tumshaks vai gaishaaks rinkis (parlasi to pa varaviksni un pa shito spektra sthelli vajadzeetu buut visam cikiniekaa... № 30612, Fizika, 12 klase Почему перламутровые пуговицы приобретают радужную окраску, а обыкновенные нет? Kāpēc perlamutru pogas iegūst varavīkšņainu krāsojumu, bet parasti nav richnlv nu taa pati gaismas laušana un sadalīshana spektrā kas notiek caur gaisa esosho mitrumu varaviksnē tikai tagat gaismu sadala cits matreals ja interese vairak vari iemest aci http://en.wikipedia.org/wiki/Rainbow princips pilniigi tas pats. es domaju prieks tevis gan LV valoda gan eng ir svesvaloda taka ludzu :) White light separates into different colours (wavelengths) on entering the matreal because red light is refracted by a lesser angle than blue light. On leaving the matreal, the red rays have turned through a smaller angle than the blue rays, producing a shine 1/1 № 30613, Fizika, 12 klase Луч Солнца падают к земной поверхности под углом в 60 градусов. Под каким углом к горизонту надо поставить плоское зеркало, чтобы лучи отразившись от него, пошли горизонтально? Saules stars krīt pie zemnoy virsmas zem leņķa 60 grādos. Zem kāda leņķa pie horizonta ir jāliek plakanu spoguli, lai stari atspoguļojoties no viņa, aizgāja horizontāli? richnlv faila 1/1 № 30614, Fizika, 12 klase Луч света падает на плоско-параллельную стеклянную пластинку под углом а, синус которого равен 0,8. Вышедший из пластинки луч оказался смещенным относительно продолжения падающего пучка на расстоянии 2 см. какова толщина пластинки, если показатель преломления стекла 1,7? Gaismas stars krīt uz plakani-paralēlu stiklainu plati zem leņķa bet, kura sinuss ir vienāds 0,8. Stars, kurš iznāca no plates, izrādījās smeschennym otnosytel'no krītošā kušķīša turpinājuma uz attāluma 2 cm. ir kāds plates resnums, ja prelomlenyya stikla rādītājs 1,7? richnlv kr4 atrisinajums bilde 1/1   27/243   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv