Atbilžu arhīvs Atbilžu arhīvs
№ 45413, Mūzika, 6 klase
Jāzin Latviešu tautas instrumeni - nedrikst orkjestra un akutkadus tadus

Sitamie| Stīgu | Pūsamie |
bungas | vijole
base
kokles

Paldies

santina.mantina
santina.mantina
santina.mantina
Pašskanošie
sitamie: trejdeksnis, eglīte, klabekļi, velna bungas, zvani
strinkšķināmie: vargāns (atrasts arķeoloģiskos izrakumos)
lociņa: zāģis
Pūšamie
stabules veida: svilpes, svilpaunieki, stabules
mēlītes veida: dūkas jeb dūdas, bērztāss, pēga jeb niedru stabule, spiegana, ganu rags, ermoņikas
piemutņa veida: āžrags, taure
Sitamie
bungas, sietiņš
Stīgu
strinkšķināmie: kokle, cītara
lociņa: spēles, dūdas jeb pūšļa vijole, ģīga jeb vienstīdzis, vijole,
sitamie: cimbole

buca10
buca10
buca10
bungas, skivji,vijole kontrabass, flauta mezrags trompete

Ančy
Ančy
Ančy
Kokles,dūdas,ģīga,,stabule,vargāns,bungas,trejdeksni.

linux
linux
linux
sitamie - bungas
stigu - vijole, kokle
pušamie - mežrags, flauta, klarnete utt.
№ 47573, Mūzika, 6 klase
Kā Latvijā svin Ziemassvētkus? Aprakstu. lūdzu palīdzat -_-

анька
анька
анька
Pavisam savādāka ir bijusi Ziemassvētku svinēšana seno latviešu sētā kā tagad. Var teikt, pat zināms misticisms, noslēpumu pilna; tāpat noslēpumu pilnas ir tradīcijas, kas saistās ar šiem svētkiem. Daba šai laikā ir it kā pamirusi, nerāda vairs nekādas dzīvības pazīmes; nekas vairs neaug. Veļu laiks jau ir beidzies, kaut gan dažās vietās veļus mieloja arī vēl Ziemassvētku vakarā. Tas ir laiks, kad tumsas vara sasniegusi savu augstāko pakāpi, kad nakts ir visgarākā un diena visīsāk, kad pamazām dabā atgriežas saules gaisma un dzīvība. Līdz ar saules atgriešanos izbeidzas daudzas tradīcijas, kas sevišķi veļu laikam ir piemērotas.

Vicky <3
Vicky <3
Vicky <3
Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji – 96% - svin Ziemassvētkus, un puse no tiem svētkus svin pēc savām individuālajām tradīcijām, bet 48% - pēc kristiešu tradīcijām, liecina "TNS Latvia" veiktais pētījums.

Ziemassvētkus pēc senlatviešu tradīcijām svin 16% respondentu, bet 4% aptaujāto šos svētkus neatzīmē vispār. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav novērojamas būtiskas atšķirības iedzīvotāju Ziemassvētku svinēšanas paradumos.


davids97
davids97
davids97
Ziemassvētku vakars, tas ir brīdis, kad beidzot visa ģimene ir kopā. Katrai ģimenei ir savas tradīcijas, kā svinēt šos jaukos svētkus. Citiem tā ir dziedāšana, ejot apkārt eglītei, citiem katru gadu nāk Salatētis. Es pagājušajā gadā biju tālu prom no saviem mīļajiem, kopā ar vīru un dēliņu Īrijā. Man likās, ka raudāšu Ziemassvētkos, jo ļoti gribēju sajust to kopības sajūtu. Bet tad pēkšņi mani mīļie cilvēki no Latvijas atsūtīja mums paciņu - mēs nezinājām un nevarējām iedomāties, kas tur būs. Atverot man bija šoks, vini bija atsūtījuši no mājas lielās egles galotnīti (kas bija kā maza eglīte),

cittrons
cittrons
cittrons
Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji – 96% - svin Ziemassvētkus, un puse no tiem svētkus svin pēc savām individuālajām tradīcijām, bet 48% - pēc kristiešu tradīcijām, liecina "TNS Latvia" veiktais pētījums.

Turpinājums failā.
Apskaties risinājumu
<1/1>

rrenatem
rrenatem
rrenatem
cepj piparkūkas, izrotā eglīti, dāvina dāvanas, skatās salūtu, vakariņo ar saviem mīļajiem.
№ 48949, Mūzika, 6 klase
Lūdzu uzrakstiet kautko par čella vēsturi,uzbūvi,pazīstamākos čellistus!!!!!

mara
mara
mara
Tā izcelšanās attiecas uz XV gs. beigām, XVI gs. sākumu. Sākotnēji čells tika izmantots dažādos ansambļos tikai basa partijas atbalstīšanai, tas izpildīja arī pavadījuma funkciju.

Instrumenta klasiskos paraugus izveidojuši ievērojamākie XVII un XVIII gs. meistari N. Amati, Dž. Gvarnēri, A. Stradivāri u.c.

Taču tikai XVIII gs. sākumā čells pilnībā ieguva savu tagadējo konstrukciju. Tas ir lielāks par vijoli un altu, bet mazāks par kontrabasu; čella korpusa garums - apm. 75 cm.

Čella spēcīgais un spilgtais skanējums, izteiksmīgais tembrs un tehniskās iespējas veicināja viola da gamba izzušanu no mūzikas prakses.

Aga
Aga
Aga
Čells ir vijoļu saimes lociņinstruments. Tā izcelšanās attiecas uz XV gs. beigām, XVI gs. sākumu. Sākotnēji čells tika izmantots dažādos ansambļos tikai basa partijas atbalstīšanai, tas izpildīja arī pavadījuma funkciju.
Instrumenta klasiskos paraugus izveidojuši ievērojamākie XVII un XVIII gs. meistari N. Amati, Dž. Gvarnēri, A. Stradivāri u.c.
Taču tikai XVIII gs. sākumā čells pilnībā ieguva savu tagadējo konstrukciju. Tas ir lielāks par vijoli un altu, bet mazāks par kontrabasu; čella korpusa garums - apm. 75 cm. Prejo info. mekle http://www.ltn.lv/~incukaln/cells.htm
Ceru ka palidzeju :]

chix
chix
chix
http://www.ltn.lv/~incukaln/cells.htm -vesture

deininja
deininja
deininja
Čells ir vijoļu saimes lociņinstruments. Tā izcelšanās attiecas uz XV gs. beigām, XVI gs. sākumu. Sākotnēji čells tika izmantots dažādos ansambļos tikai basa partijas atbalstīšanai, tas izpildīja arī pavadījuma funkciju.Instrumenta 4 stīgas skaņotas pa kvintām C - G - d - a (oktāvu zemāk nekā altam).
Diapazons: C - e3.
Notis raksta basa un tenora atslēgā, sevišķi augstas notis - arī vijoles atslēgā.Kopš XIX gs. beigām čellu spēlē sēžot, to atbalsta grīdā uz īpašas smailes - instrumentā ieskrūvējama spieķīša ar asu galu.

zaj4onok
zaj4onok
zaj4onok
Čells ir stīgu mūzikas instruments, no vijoļu grupas. Tas gan ir daudz lielāks par vijoli, un to spēlē, turot to vertikāli starp sēdoša muzikanta kājām, balstot to pret zemi ar metāla kājiņu. To parasti spēlē ar lociņu.
Čellam ir četras stīgas, kuras skaņo kvintās - no zemākā - do, sol, re un la. Notis čellam parasti raksta basa atslēgā.
Čellu visbiežāk lieto rietumu klasiskajā mūzikā. Tas ir klasiskā orķestra un stīgu kvarteta sastāvdaļa.
№ 50046, Mūzika, 6 klase
man ir jauzraksta domraksts par latviesu tautas dziesmam bet nau nevienas idejas galva(domrakstam jabut vismaz 5 teik)

Adri
Adri
Adri
Dainas par latviešiem - ir vairāk nekā literārā tradīcija. Tie ir iemiesojums sava kultūras mantojuma senčiem, kam vēsture bija liegtas citu, vairāk materiālo līdzekļu izteiksmes. Šīs dziesmas ir ļoti būtība Latvijas identitāti, un dziesma kļuva par vienu no tās kvalitātes, iemiesot Latvijā. "
№ 52929, Mūzika, 6 klase
Polifonās mūzikas forma, kura vienlaikus skan divas patstāvīgas, atšķirīgas melodijas.

Nikki
Nikki
Nikki
Это контрастная полифония - состоит из разных мелодий
Kontrastā melodija, bet nezinu vai pareizi uzrakstīju to nosaukumu latviski
№ 53010, Mūzika, 6 klase
kāda ir Poļu izcelsmes deja?

kaspero
kaspero
kaspero
polonēze

RihiiS
RihiiS
RihiiS
Maršs un polonēze. :)

Korinte
Korinte
Korinte
polonēze un mazurka

Laccītis
Laccītis
Laccītis
mazurka

vikula
vikula
vikula
ta ir mazurka
№ 53228, Mūzika, 6 klase
Čehu izcelsmes deja (5 burti)
17. gs. populārākā deja Eiropas galmos(7 burti)
Mūzikas izklāsta veids(7 burti)
Polifōnās mūzikas forma, kurā vienlaikus skan divas patstāvīgas , atšķirīgas melodijas.(10)

davids97
davids97
davids97
1-polka
2-menuets
3-
4-kvodlibets

vupsal
vupsal
vupsal
1.) Polka
2.) nezinu (Polonēze var but)
3.) Faktūra (var but)
4.) nezinu
№ 56299, Mūzika, 6 klase
Uzrakstīt biogrāfijas darbu par komponistu Ēriku Ešenvaldu. Bet tā lai ir kaut cik normāli, nevis viss Ctrl c un Ctrl v no interneta mājaslapas. Tā lai tur ietipst viņa biogrāfija, skaņdarbi un dažas bildes.

anjka
anjka
anjka
Ēriks Ešenvalds
Ēriks Ešenvalds dzimis 1977. gada 26. janvārī Priekulē.Mācījies Priekules bērnu mūzikas skolā (1983–1991), Priekules 1. vidusskolā (pamatskolas izglītība) un Liepājas 1. vidusskolā (1992–1995), studējis Latvijas Baptistu draudžu savienības Teoloģijas seminārā (1995–1997). JVLMA ieguvis bakalaura grādu (2002) un maģistra grādu (2004) kompozīcijā pie Selgas Mences.

Turpinājums failā.
Apskaties risinājumu
<1/2>

Lachuks
Lachuks
Lachuks
Mācījies:
Priekules bērnu mūzikas skolā (1983–1991)
Priekules 1. vidusskolā
Liepājas 1. vidusskolā (1992–1995)
studējis Latvijas Baptistu draudžu savienības Teoloģijas seminārā (1995–1997)

Turpinājums failā.
Apskaties risinājumu
<1/1>
|< << 4/4 >> >|
Atpakaļ >>
Reklāma
© 2007-2018 homework.lv
Top.LV