Sākums  Reģistrācija  Arhīvs  Noteikumi  Raksti  Reklāma\Kontakti  Uzraksti mums

Atbilžu arhīvs № 25890, Vēsture, 8 klase Lādes apraksts HaCKer Taa ir senlaiku kaste, kuraa glabaaja visaadas mantas un lietas. Laades vareeja buut gan lielas, gan mazs. Dazhaada izskata. Laades ir ljoti senas. spooky Lāde - vieta, nodalījums galdā vai skapī. Tur var nolikt daudz un dažādus priekšmetus. Lādi mēs uztveram kā kvadrātainu kluci ko var atvērt un no tā paņemt mums nepieciešamo. № 25908, Vēsture, 8 klase Help plz.:) latvijas vesture 19.gs sakuma Lacis Dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas - 1918. gada 17. novembrī - tika izveidota Tautas padome, kuras uzdevums bija veikt politiskās konsultācijas un organizēt Satversmes sapulces vēlēšanas. Tautas padome darbojās līdz 1920. gada 1. maijam, kad uz savu pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce. 1920. gada 7. februārī “Valdības Vēstnesī” publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Satversmes Sapulces vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā tolaik ir 17 locekļi, no kuriem 16 ievēlēja Tautas Padome, bet vienu - Senāts.[nepieciešama atsauce] 17. febru vlad1986 Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība Kapitālisma attīstība Latvijā 19. gs. norisa, pastāvot spēcīgām feodālisma paliekām. Vienlaikus ar feodālisma sairumu un kapitālisma attīstību Latvijā veidojās jauna vēsturiska kategorija - latviešu nācija. Nāciju kā cilvēku stabilu kopību raksturo: kopēja ekonomiskā dzīve, teritorija, valoda un kultūra, kas radusies uz kopējās psihiskās struktūras bāzes. Atsevišķi nāciju veidojoši elementi bija radušies jau feodālisma laikā. Nācijas pamatu - kopējo ekonomisko dzīvi radīja un nodrošināja tikai kapitālisma attīstība. Tāpēc latviešu nācijas izveide notika 19. gs. otrā pusē. Latviešu tautība kā et HaCKer Tai pat laikā par svarīgu industriālo centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un Ivanovas).[nepieciešama atsauce] Industrijas attīstība veicināja arī būtiskas pārmaiņas sabiedrības struktūrā. Pēc dzimtbūšanas likvidēšanas un citām agrārām un pilsētu reformām 19.gadsimta 70.-80.gados pieauga lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām. Līdz ar to arī palielinājās inteliģences un strādnieku īpatsvars DJ Kalle Ceru, ka šis derēs.. 1/2 № 25955, Vēsture, 8 klase kas notika Latvijas teritorija 19.gadsimtu sakuma?? vlad1986 Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība Kapitālisma attīstība Latvijā 19. gs. norisa, pastāvot spēcīgām feodālisma paliekām. Vienlaikus ar feodālisma sairumu un kapitālisma attīstību Latvijā veidojās jauna vēsturiska kategorija - latviešu nācija. Nāciju kā cilvēku stabilu kopību raksturo: kopēja ekonomiskā dzīve, teritorija, valoda un kultūra, kas radusies uz kopējās psihiskās struktūras bāzes. Atsevišķi nāciju veidojoši elementi bija radušies jau feodālisma laikā. Nācijas pamatu - kopējo ekonomisko dzīvi radīja un nodrošināja tikai kapitālisma attīstība. Tāpēc latviešu nācijas izveide notika 19. gs. otrā pusē. Latviešu tautība kā et HaCKer Pakāpeniski latviešu sabiedrībā brieda būtiskas pārmaiņas, kas sagatavoja augsni nacionālas valsts izveidei. Tā, līdz pat 1860-tajiem gadiem latviešiem bija visai vāja nacionālās identitātes izpratne, jo dzimtbūšana ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Lielie muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, radot ievērojamu bezzemnieku slāni, kas 19.gs. otrās puses sākumā sasniedza ap 60% no visiem iedzīvotājiem. Tai pat laikā par svarīgu industriālo centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz Maska DJ Kalle 19. gadsimts Politiskā Attīstība 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, saistīti dzimtbūšanas važām. Politisko gaisotni noteica latviešu apdzīvoto teritoriju iekļaušana Krievijas impērijā ar visām no tā izrietošām sekām: ar Krievijas pretenzijām, kur būtu viens cars, viena ticība un viena valoda. Un tomēr, būdama politiski pakļauta Krievijai, saimnieciski Latvija bija orientēta uz Rietumiem. Pēc nodarbošanās veida, dzīvesveida un izvietojuma Latvijas iedzīvotāji dalījās divās galvenajās grupās lauku un pilsētas iedzīvotāji, kuru starpā robeža nebija nepārejama, tomēr ilgu laiku šī barjera pastāvēja un 19. gadsimta laikā tā tika pakāpeniski pārvarēta. Iedzīvotāju vidu dominēja zemnieki, kas toreiz gandrīz bija sinonīms vārdam Latvieši. Ekonomiskā attīstība un sociālās grupas 19. gadsimta sākumā valdošā rūpnieciskā forma bija Cunftu amatniecība – galvenie ražotāji bija, meistari, zeļļi un mācekļi. 19.gadsimta vidū un otrajā pusē daļa meistaru pakāpeniski kļuva par uzņēmējiem un aizvien vairāk, kā algoto darba spēku izmantoja zeļļus un mācekļus, bet daļa savukārt nonāca algoto strādnieku stāvoklī. Amatnieciskajā ražotnē muižas centās iesaistīt dzimtļaudis, nosaucot viņiem attiecīgas darba klaušas un nodevas. Mājamatniecība saglabājās visu 19. gadsimtu, it īpaši Latgalē, kur bija lielāks skaits sīku saimniecību ar maziem ienākumiem. 19. gadsimta 1. pusē saimnieki zemniekus piesaistija savai zemei arī tāpēc, ka daļu no viņiem nodeva peļņas darbos pie amatniekiem un mājupniekiem. Vēl 50. un 60. gados amatniekus par izvairīšanos no zemkopības darbiem, sodija ar miesas sodu. Muižu vajadzībām strādāja gan pilsētu, gan lauku amatnieki. Bieži vien amatnieki dēļ papildus darba, bez samaksas nespēja nodrošināt savas ģimenes ar pārtiku. Tāpēc nācās apvienot vairākas specialitātes kopā, lai tādējādi spētu nopelnīt iztikai. Tāds stāvoklis saglabājās visu 19. gadsimtu. Lauku amatnieki pēc sava ekonomiskā stāvokļa dalījās bezzemniekos, sīkzemniekos un lielzemniekos, kuriem piederēja lielas zemes platības un algoti darbinieki. Viena no profesionālāko amatnieku klasēm bija bezzemnieki, jo galvenā to nodarbošanās bija to amats. 19. gadsimtā pilsētu un lauku amatniecība attīstījās visai atšķirīgi, taču tās bija saistītas viena ar otru, jo lauku un pilsētu amatnieki kopīgi strādāja muižās. Šo kopdarbu rezultātā lauku amatnieki apguva progresīvākus paņēmienus. 1812. gada 11. februārī tika izdots rīkojums, kas atļāva zemniekiem iestāties tirgotāju ģildēs, taču Latviešu zemnieku vidū tas neguva atsaucību. 1/2 kašķīte 1812.g Napoleona vadītā francijas impērija saroja ar krieviju. karadarbība skāra arī krievijas sastāvā esošo Latviju. napoleona pakļautībā esošais Prūsijas karaspēks ieņēma Kurzemi un Zmegali. ļoti aktuāls kļuva dzimtbūšanas jautājums. Muižnieki arvien viarāk apzinājās zemnieku nemieru draudus.Citur Eiropā dzimtbūšana pamazām tika atcelta. negribīgi samierinājās arī vietējie vācu muižnieki. Cara valdība atcēla dzimtbūšanu Kurzemē un Zemgalē, drīz pēc tam arī Vidzemē. Vācu muižnieku īpašumā palika visas zemes. Par tās lietošanu zemniekiem joprojām bija jāiet smagos klaušu darbos.Faktiski zemnieki ieguva personisko brīvību. Krievijā valdīja pareizticība. Zemnieku nemierus apaspieda, bet vācu muižnieki un cara valdība bija spiesti atkāpties. Zemnieki guva tiesības izpirkt zemi par naudu, muižās sākās izmantot algotu darbspēku. 1802. g – Kauguru zemnieku nemieri Valmieras apkārtnē 1812. g. – Napoleona armijas iebrukums latvijā 1817.g. – dzimtbūšanas atcelšana Kurzemes guberņā 1819g.g – dzimtbūšanas atcelšana vidzemes guberņā 1841.g.g – dibināts Valmieras skolotāju seminārs 1849.g. – Vidzemes zemnieki iegūst tiesības izpirkt zemi 1/1 Lacis 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, № 25975, Vēsture, 8 klase kas notika Latvijas teritorija 19.gadsimta sakumaa? DJ Kalle 19. gadsimts Politiskā Attīstība 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, saistīti dzimtbūšanas važām. Politisko gaisotni noteica latviešu apdzīvoto teritoriju iekļaušana Krievijas impērijā ar visām no tā izrietošām sekām: ar Krievijas pretenzijām, kur būtu viens cars, viena ticība un viena valoda. Un tomēr, būdama politiski pakļauta Krievijai, saimnieciski Latvija bija orientēta uz Rietumiem. Pēc nodarbošanās veida, dzīvesveida un izvietojuma Latvijas iedzīvotāji dalījās divās galvenajās grupās lauku un pilsētas iedzīvotāji, kuru starpā robeža nebija nepārejama, tomēr ilgu laiku šī barjera pastāvēja un 19. gadsimta laikā tā tika pakāpeniski pārvarēta. Iedzīvotāju vidu dominēja zemnieki, kas toreiz gandrīz bija sinonīms vārdam Latvieši. Ekonomiskā attīstība un sociālās grupas 19. gadsimta sākumā valdošā rūpnieciskā forma bija Cunftu amatniecība – galvenie ražotāji bija, meistari, zeļļi un mācekļi. 19.gadsimta vidū un otrajā pusē daļa meistaru pakāpeniski kļuva par uzņēmējiem un aizvien vairāk, kā algoto darba spēku izmantoja zeļļus un mācekļus, bet daļa savukārt nonāca algoto strādnieku stāvoklī. Amatnieciskajā ražotnē muižas centās iesaistīt dzimtļaudis, nosaucot viņiem attiecīgas darba klaušas un nodevas. Mājamatniecība saglabājās visu 19. gadsimtu, it īpaši Latgalē, kur bija lielāks skaits sīku saimniecību ar maziem ienākumiem. 19. gadsimta 1. pusē saimnieki zemniekus piesaistija savai zemei arī tāpēc, ka daļu no viņiem nodeva peļņas darbos pie amatniekiem un mājupniekiem. Vēl 50. un 60. gados amatniekus par izvairīšanos no zemkopības darbiem, sodija ar miesas sodu. Muižu vajadzībām strādāja gan pilsētu, gan lauku amatnieki. Bieži vien amatnieki dēļ papildus darba, bez samaksas nespēja nodrošināt savas ģimenes ar pārtiku. Tāpēc nācās apvienot vairākas specialitātes kopā, lai tādējādi spētu nopelnīt iztikai. Tāds stāvoklis saglabājās visu 19. gadsimtu. Lauku amatnieki pēc sava ekonomiskā stāvokļa dalījās bezzemniekos, sīkzemniekos un lielzemniekos, kuriem piederēja lielas zemes platības un algoti darbinieki. Viena no profesionālāko amatnieku klasēm bija bezzemnieki, jo galvenā to nodarbošanās bija to amats. 19. gadsimtā pilsētu un lauku amatniecība attīstījās visai atšķirīgi, taču tās bija saistītas viena ar otru, jo lauku un pilsētu amatnieki kopīgi strādāja muižās. Šo kopdarbu rezultātā lauku amatnieki apguva progresīvākus paņēmienus. 1812. gada 11. februārī tika izdots rīkojums, kas atļāva zemniekiem iestāties tirgotāju ģildēs, taču Latviešu zemnieku vidū tas neguva atsaucību. 1/2 kašķīte 1812.g Napoleona vadītā francijas impērija saroja ar krieviju. karadarbība skāra arī krievijas sastāvā esošo Latviju. napoleona pakļautībā esošais Prūsijas karaspēks ieņēma Kurzemi un Zmegali. ļoti aktuāls kļuva dzimtbūšanas jautājums. Muižnieki arvien viarāk apzinājās zemnieku nemieru draudus.Citur Eiropā dzimtbūšana pamazām tika atcelta. negribīgi samierinājās arī vietējie vācu muižnieki. Cara valdība atcēla dzimtbūšanu Kurzemē un Zemgalē, drīz pēc tam arī Vidzemē. Vācu muižnieku īpašumā palika visas zemes. Par tās lietošanu zemniekiem joprojām bija jāiet smagos klaušu darbos.Faktiski zemnieki ieguva personisko brīvību. Krievijā valdīja pareizticība. Zemnieku nemierus apaspieda, bet vācu muižnieki un cara valdība bija spiesti atkāpties. Zemnieki guva tiesības izpirkt zemi par naudu, muižās sākās izmantot algotu darbspēku. 1802. g – Kauguru zemnieku nemieri Valmieras apkārtnē 1812. g. – Napoleona armijas iebrukums latvijā 1817.g. – dzimtbūšanas atcelšana Kurzemes guberņā 1819g.g – dzimtbūšanas atcelšana vidzemes guberņā 1841.g.g – dibināts Valmieras skolotāju seminārs 1849.g. – Vidzemes zemnieki iegūst tiesības izpirkt zemi 1/1 raivens02 19.gs Latvijas pirmais neatkarības posms aptver periodu no neatkarības pasludināšanas 1918.g. 18. novembrī, līdz 1940.g. 17. jūnijam, kad PSRS karaspēks, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, iebruka tās teritorijā un pakļāva valsti okupācijai. Līdz ar neatkarības pasludināšanas brīdi aizsākās arī Latvijas, kā demokrātiskas valsts vēsture. Šajā vēstures posmā 1934.g. 15. maijā iestājās pauze, kad pēc veiksmīga apvērsuma sāka valdīt K.Ulmaņa autoritārais režīms, bet 1940. g 17. jūnijā Latvija zaudēja neatkarību un tikai to atgūstot 1990. gada 4. maijā Latvija atkal kļuva par demokrātisku valsti. turp. sk. failaa 1/2 Lacis 19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību. Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, HaCKer Tai pat laikā par svarīgu industriālo centru veidojās Rīga. 19. gadsimta beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un Ivanovas). № 25980, Vēsture, 8 klase Vai kadam nava k.kads projektinhs vai vien.k informacija par Rīgas Vēstures muzejiem( kas ir pats rakstiijis)!!! D&G http://www.google.com/search?hl=ru&rls=com.microsoft%3Aen-US&q=R%C4%ABgas+V%C4%93stures+muzeji&lr= te buus =) valelerjanka http://www.occupationmuseum.lv/lat/services/baltie_krusti.html hhlady http://www.rigamuz.lv/km/index.php :) № 26081, Vēsture, 8 klase 'Gatavosimies eksāmeniem veesturee' 9.klasei - Varbuut kaadam ir izpildiita teema par Jaunajiem laikiem. 19.gs., Lpp. 21. - 24.! Luudzu izpaliidziet..! Dzoker Sk. pielikuma 1/2 № 26170, Vēsture, 8 klase Помогите пожалуйста! 1/1 Lucifer`s Angel 1. visiem vienādas un vienotas izglītības tiesības 2. tiesības uz brīvību 3. tiesības dzīvot jebkur 4. ir tiesības izvēlēties jebkuru amatu. 5.katrs izvēlas tādu ticību kādu vēlas. un neviens nevar tam piespiest citu ticību.. ir ticības brīvība 6. visi vienlīdzīgi likuma priekšā. № 26231, Vēsture, 8 klase Vai varētu lūdzu kāds poateikt ka pareizi definēt Vārdu \\ MUZEJS''-skaidrojums Lacis Iestāde, kas vāc, krāj, sistematizē un izstāda apskatīšanai mākslas darbus, vēstures, dabas, sadzīves vai citus priekšmetus. Revolūcijas m. Dabas m. Rakstnieka māja m. Novadpētniecības m. Muzeja eksponāti.. kerija vieta dažādiem eksponātiem un senlietām, kur mēs tās varam iepazīt, apskatīt un uzzināt par tām dažādu informāciju. migels Izcelsme - latīņu museum < sengrieķu mouseion ‘mūzu templis’. - Iestāde, kas vāc, glabā, izstāda apskatei, arī pētī dabas, vēstures, materiālās un garīgās kultūras vērtības (mākslas darbus, dokumentus, tehnikas un sadzīves priekšmetus u. c.). Artjomss Muzejs- Iestāde, kas vāc, glabā, izstāda apskatei, arī pētī dabas, vēstures, materiālās un garīgās kultūras vērtības. snow Muzejs ir sabiedrībai pieejama pētnieciska un izglītojoša iestāde, kuras uzdevums ir vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt sabiedrībā dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības, sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai. № 26243, Vēsture, 8 klase Manā projektā vajag teorētisko daļu. Vairākos teikumos kas ir''Maršruts'',,,, hhlady maršruts ir informācija,ko izmanto piem.lai veidotu ekskursijas,pārgājiena aprakstu.tajā ietverta informācija par vietām,kas tiks apmeklētas utt. :) spooky Maršruts ir tā ceļa daļa pa kuru cilvēks nokļūst līdz konkrētajam mērķim. Maršruts ir viss tas ceļs pa kuru cilvēks nokļūst līdz savam mērķim. Piemēram: Rīga - > Valmiera Braucot pa ceļu nokļūsi Valmierā un šo ceļu sauc par maršrutu. Lucifer`s Angel maršruts ir ceļa posms no viensa vietas līdz otrai.. kuru var šķersot konkrētā laikā Lacis Noteikts, iepriekš paredzēts ceļš, plāns (ceļojumam, kustībai). Ekskursijas m. Nospraust maršrutu. Autobusa m. Braukt pa noteiktu maršrutu. DJ Kalle Ceļojuma maršruts paredzēts ģimenei ar bērniem, dalībnieku skaits var mainīties, atkarībā no konkrētas ģimenes, bet šajā gadījumā tiek pieņemts, ka ģimenē ir četri cilvēki, šāds pieņēmums tiek izdarīts, jo par transporta līdzekli izvēlēta vieglā automašīna, kas gan ir ērts pārvietošanās līdzeklis, tomēr, nepieļauj liela cilvēku skaita pārvietošanos. Tā kā paredzēts divu dienu laikā veikt diezgan lielus attālumus, tad nebūtu vēlams vieglajā automašīnā braukt vairāk par četriem cilvēkiem (mēs visi labi zinām, cik neērta sēdēšana ir trijatā aizmugurējā sēdeklī). Vēl viena iebilde, - bērniem jābūt sasniegušiem vismaz 10 gadu vecumu, jo maršrutā ietilpst samērā smagi un tāli pārgājieni kājām un pārgājieni pa kalnainu apvidu. Maršruta organizētāja esmu es, šis maršruts ir tik pat labi piemērots kā manai ģimenei, tā arī jebkurai, kas to vēlētos. Maršruts ir vienkāršs, tā dalībnieki var justies neatkarīgi un brīvi mainīt dažādus maršruta elementus pēc savas gaumes, tāpēc īpašs ceļojuma vadītājs šajā gadījumā nav nepieciešams. Pilnīgi pietiek ar izsniegtu maršruta karti un detalizētiem paskaidrojumiem par veicamo ceļu, apmešanās vietām un apskatāmiem objektiem. Protams, par naktsmītni būtu vēlams vienoties iepriekš. Ceļojuma galvenais mērķis ir iespēja ģimenei ar bērniem pavadīt divas dienas kopā, vienlaikus apskatot Latvijas ievērojamākos dabas objektus un veicot fiziskas aktivitātes svaigā gaisā. Šis maršruts apvieno sevī aktīvo tūrismu, dabas tūrismu, kā arī kultūras tūrismu. Izvēlētais maršruts ietver sevī unikālus dabas objektus (Zvārtes iezis, Skaņaiskalns, Gūtmaņala u.c.), kultūrvēsturisko mantojumu (Turaidas pils u.c.), kā arī iespēju tūristiem būt patstāvīgiem, neatkarīgiem no gida, kā arī fiziski aktīviem. 1/1 № 26304, Vēsture, 8 klase Vēsture. darba burtnīcā, kāds lūdzu varētu palīdzēt ar uzdevumu 3. 41.lpp un 42. lpp ??? Lūdzu, :) evuks uzdevums failā 1/1   4/24   Atpakaļ >>

Reklāma © 2007-2018 homework.lv